Termiskie tilti un ventilācijas zudumi — kāpēc siltuma zudumu kalkulators rāda par maz

Jūs ievadāt sienas biezumu, siltumizolācijas tipu un logu platību tiešsaistes kalkulatorā. Rezultāts rāda 5 500 kWh gadā. Jūsu faktiskais apkures rēķins ir tuvāk 9 000–10 000. No kurienes rodas šī starpība?

Lielākā daļa siltuma zudumu kalkulatoru — tostarp vienkāršotas mūsu versijas — aprēķina tikai transmisijas zudumus: siltumu, kas izplūst caur sienām, jumtu, grīdu un logiem. Tas ir svarīgi, bet tas ir tikai daļa no kopējās ainas. Parasti trūkst divu lielu komponentu: ventilācijas zudumu un termisko tiltu.

Ko lielākā daļa kalkulatoru patiesībā rēķina

Pamata formula ir vienkārša: Q = A × ΔT × t / R. Ņemiet katra ēkas elementa laukumu, temperatūras starpību starp iekšu un āru, apkures sezonas ilgumu un daliet ar siltumpretestību. Tas dod transmisijas siltuma zudumus— siltumu, kas izplūst caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām siltumvadīšanas ceļā.

Tipiskam privātmājai Latvijā (120 m², gāzbetona vai ķieģeļu) šis aprēķins dod aptuveni 5 000–6 000 kWh/gadā. Bet tas ir tikai aptuveni 55–65% no faktiskajiem kopējiem siltuma zudumiem.

Ventilācijas zudumi — neredzamie 30–40%

Katrai ēkai ir nepieciešams svaigs gaiss. Lielākajā daļā Latvijas privātmāju tas notiek caur dabisko ventilāciju: gaiss ienāk caur logu spraugām, ventilācijas vārsteņiem vai vienkārši atvērtiem logiem, un iziet caur nosūces kanāliem virtuvē un vannas istabā. Šis aukstais svaigais gaiss ir jāuzsilda līdz istabas temperatūrai — un tam ir nepieciešama enerģija.

Formula (pēc EN 12831):

V = apkurināmais tilpums (m³), n = gaisa apmaiņas ātrums (h¹), 0,33 = gaisa tilpuma siltumietilpība (Wh/m³·K), ΔT = temperatūras starpība (°C), t = apkures sezona (stundas)

Aprēķināsim tipiskam mājai:

Tas ir 5 150 kWh— gandrīz tikpat, cik visi transmisijas zudumi caur sienām, jumtu un grīdu kopā. Un lielākā daļa kalkulatoru to vispār nerāda.

Termiskie tilti — kur siltumizolācija pārtrūkst

Termiskais tilts ir jebkura vieta, kur siltumizolācijas slānis ir pārtraukts, plānāks vai apkārtējs ar materiālu ar augstāku siltumvadītspēju. Šajās vietās siltums izplūst daudz ātrāk nekā caur apkārtējo sienu.

Tipiski termiskie tilti privātmājā

• Logu ailes— sienas biezums var būt 400 mm, bet pie loga rāmja tas sašaurinās līdz 50–80 mm
• Pamatu mezgls— vieta, kur siena satiekas ar pamatu plātni, siltumizolācija bieži beidzas vai ir ar spraugu
• Balkonu plātnes— betona plātne, kas iziet caur siltināto sienu, darbojas kā tiešs siltuma vadītājs
• Ēkas stūri— ģeometriski termiskie tilti, kur ārējā virsmas platība ir lielāka par iekšējo
• Pārsedzes virs logiem— betona vai tērauda sijas, kas bieži ir slikti siltinātas
• Jumta-sienas mezgls— izplatīts vājais punkts, kur jumta konstrukcija satiekas ar ārsienu

Cik daudz tie pievieno?

LBN 002-19 nosaka ψ_RM = 0,20 W/(m·K) dzīvojamo ēku termiskajiem tiltiem. Vienkāršotos aprēķinos pēc EN ISO 14683 tas nozīmē piemaksu ΔU = 0,05 W/(m²·K), kas tiek pieskaitīta katra necaurspīdīgā elementa U-vērtībai.

Mūsu 120 m² mājai termiskie tilti parasti pievieno 10–15% pie transmisijas siltuma zudumiem — aptuveni 600–900 kWh/gadā. Vecākās nesiltinātās mājās vai ēkās ar daudziem balkoniem tas var būt vēl vairāk.

Reālā aina — piemērs

Apkopojam visu kopā 120 m² gāzbetona mājai Rīgā:

Kalkulators, kas rāda tikai transmisijas zudumus, uzrāda 5 500 kWh. Realitāte ir tuvāk 11 450 kWh— vairāk nekā divas reizes vairāk. Par €0,08/kWh tas ir €440 pret €916 apkures sezonā.

Kāpēc tas ir īpaši svarīgi privātmājām

Daudzdzīvokļu mājās ventilācijas zudumi sadalās starp visiem dzīvokļiem, un ēkas konstrukcija ir salīdzinoši kompakta (mazāka virsma pret tilpumu). Privātmājām situācija ir sliktāka:

• Lielāka virsmas un tilpuma attiecība— savrupmāja zaudē siltumu caur visām četrām sienām, jumtu un grīdu. Dzīvoklis — tikai caur vienu vai divām ārējām sienām
• Vairāk termisko tiltu— vairāk stūru, vairāk logu atvērumu attiecībā pret grīdas platību, pamatu perimetrs atvērts no visām pusēm
• Dominē dabiskā ventilācija— lielākajai daļai privātmāju Latvijā nav mehāniskās ventilācijas ar siltuma atgūšanu. Viss siltais gaiss iziet caur nosūces kanāliem neatgūts
• Jūs esat lēmumu pieņēmējs— atšķirībā no dzīvokļa, jums nav nepieciešams 51% īpašnieku balsojums, lai uzlabotu. Jūs varat rīkoties nekavējoties

Trīs soļi reālu siltuma zudumu samazināšanai

Pārbaudiet savu māju

Formulas balstītas uz EN ISO 6946 (siltumpretestība), EN 12831 (ventilācijas siltuma zudumi) un EN ISO 14683 (termiskie tilti). Termisko tiltu piemaksa pēc LBN 002-19. Klimata dati Rīgai pēc LBN 003-19 (likumi.lv/309453). Apkures tarifs €0,08/kWh. Šis raksts ir tikai informatīviem nolūkiem.