103. sērijas ķieģeļu dzīvoklis — siltuma zudumi caur 510mm ķieģeļu sienām

103. sērija ir viens no atpazīstamākajiem daudzdzīvokļu ēku tipiem Latvijā. Celtas no 1970. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām, šīs 5 stāvu ķieģeļu mājas atrodamas visā Rīgā — Ķengaragos, Juglā, Bolderajā, Ziepniekkalnos, Teikā, Purvciemā — kā arī Liepājā, Daugavpilī, Valmierā un citās Latvijas pilsētās.

Atšķirībā no 602. sērijas paneļu mājām, 103. sērija izmanto nesošās ķieģeļu sienas (510mm biezas) ar dzelzsbetona pārseguma plātnēm. Atkarībā no būvniecības perioda, sienas ir no silikātķieģeļiem vai dobajiem māla ķieģeļiem. Biezas ķieģeļu sienas rada stabilās ēkas iespaidu, taču to siltumtehniskais sniegums joprojām ir tālu no mūsdienu standartiem.

Avoti: nopo.lv, cityreal.lv

Tipiska 103. sērijas dzīvokļa siltumtehniskais sniegums

Novērtēsim tipisku 2-istabu dzīvokli (~55 m²) 103. sērijas ēkā, izmantojot EN ISO 6946aprēķinu metodiku:

Piezīme: U-vērtības novērtētas, izmantojot R = d/λ + virsmas pretestības (EN ISO 6946). Silikātķieģeļu mūrējuma λ ≈ 0,87 W/(m·K) pēc SP 50.13330 (augsta mitruma apstākļos). Dobais māla ķieģelis λ ≈ 0,62 W/(m·K) pēc BS EN 12524. Cementa apmetums λ ≈ 0,5 W/(m·K) pēc BS EN 12524. Faktiskās vērtības ir atkarīgas no ķieģeļu veida, javas stāvokļa un mitruma satura.

Kā tas salīdzinās ar standartu?

Katrs tipiskas 103. sērijas ēkas elements pārsniedz LBN 002-19 noteikto maksimālo U-vērtību:

• Sienas: ~0,9–1,2 pret 0,23 prasību — 4–5× sliktāknekā standarts (atkarībā no ķieģeļu veida)
• Grīda: ~2,7 pret 0,20 prasību — ~14× sliktāk
• Logi: ~2,8 pret 1,10 prasību — ~2,5× sliktāk

103 pret 602: kura ir siltāka?

Biežs jautājums starp Latvijas dzīvokļu pircējiem. 103. sērijas sienas (U ≈ 1,2) darbojas manami labāk nekā 602. sērijas paneļi (U ≈ 1,6) — 510mm ķieģeļu biezums kompensē augstāku silikātķieģeļa siltumvadītāmību salīdzinot ar keramzītbetonu. Tomēr abas ir joprojām 5–7× sliktākas nekā mūsdienu LBN 002-19 prasība 0,23.

103. sērijai ir arī priekšrocība gaishermētiskumā— ķieģeļu sienas ar javas šuvēm parasti ir mazāk pakļautas gaisa infiltrācijai nekā novecējušās paneļu šuves. Tomēr 5 stāvu augstums (pret 9 pie 602. sērijas) nozīmē mazāku vēja ietekmi uz augstajiem stāviem.

Kādas ir zināmās problēmas?

Nesķatoties uz to, ka 103. sērijas ēkas tiek uztvertās kā stabilākas nekā paneļu mājas, tām ir savas siltumtehniskās vājās vietas:

• Javas degradācija ķieģeļu šuvēs pēc 50+ gadiem, veidojot aukstuma tiltus un mitruma ceļus
• Aukstie stūri un pelējums sienas-grīdas savienojumos termisko tiltu dēļ
• Sākotnējā projektā nav siltumizolācijas — 510mm ķieģelis 1960. gados tika uzskatīts par pietiekamu
• Plakans jumts ar minimālu siltumizolāciju, kas radītu ievērojamus siltuma zudumus augstāko stāvu dzīvokļiem
• Nesiltinots pagrabstāva griesti, kas ietekmē pirmā stāva dzīvokļus

Ko var darīt?

Labā ziņa: ķieģeļu ēkas ir parasti vieglāk un lētāk siltināmas nekā paneļu ēkas. Ķieģeļu pamatne labi derās ārējām siltumizolācijas sistēmām:

• Ārsienu siltināšana(ETICS sistēma) — 150mm minerālvates vai EPS pietuvina sienas LBN 002-19 standartam. Ķieģeļu pamatne nodrošina izcilu adhēziju sistēmai
• Logu nomaiņa— mūsdienīgi trīskāršie logi (U ≈ 0,8) pārsniedz standarta prasību
• Jumta siltināšana— 200mm siltumizolācijas pievienošana virs plakanā jumta ir viens no visizmaksu efektīvākajiem uzlabojumiem
• Pagrabstāva griestu siltināšana— salidzīnoši lēts uzlabojums, kas būtiski samazina pirmā stāva siltuma zudumus

Cik tas jums izmaksā?

Tipiskam vidējā stāva 103. sērijas dzīvoklim Rīgā (~55 m²) var novērtēt gada apkures izmaksas caur sienām un logiem, izmantojot Q = A × ΔT × t / R ar Rīgas klimata datiem (ΔT = 19,9°C, apkures sezona 4 608 stundas):

Renovācijas scenārijs: 150mm minerālvate uz sienām + trīskāršie stiklojumi (U ≈ 0,8). Vidējā stāva dzīvoklis — tikai sienas un logi. Pirmā un pēdējā stāva dzīvokļi zaudē ievērojami vairāk caur nesiltinātu grīdu/jumtu.

Iespējamais ietaupījums: ~€430 gadāuz apkuri caur ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Pirmā vai pēdējā stāva dzīvoklim ietaupījums var pārsniegt €1 000/gadā.

Saņemiet detalīzētu ziņojumu par savu dzīvokli

Dati šajā rakstā ir balstīti uz publiski pieejamu informāciju par 103. sērijas ēkām no nopo.lv un cityreal.lv, un aprēķiniem, izmantojot EN ISO 6946 metodiku. Materiālu siltuma vadītspējas vērtības ir no BS EN 12524. Apkures izmaksu novērtējumi izmanto vidējo Latvijas apkures tarifu €0,08/kWh un Rīgas klimata datus pēc LBN 003-19. Visas vērtības ir novērtējumi — faktiskais siltumtehniskais sniegums ir atkarīgs no ēkas stāvokļa, mitruma satura un renovācijas vēstures. Šis raksts ir tikai informatīviem nolūkiem.