Latvija pret Ziemeļvalstīm — kā salīdzinās ēku siltināšanas standarti?

2026. gada 9. aprīlis · 6 min lasīšana

Latvijai, Norvēģijai, Somijai un Zviedrijai ir līdzīgi izaicinājumi: aukstas ziemas, augstas apkures izmaksas un novecojošs dzīvojamais fonds. Bet standarti, cik labi ēkām jābūt siltinātām, būtiski atšķiras. Šo atšķirību izpratne palīdz novērtēt jūsu ēkas sniegumu kontekstā — un parāda, kur var panākt lielākos uzlabojumus.

Latvija pret Norvēģiju: skaitļi

Salīdzināsim divus standartus, kurus varam verificēt no oficiāliem avotiem: Latvijas LBN 002-19 un Norvēģijas TEK17.

Ēkas elements	Latvija LBN 002-19 [W/(m²·K)]	Norvēģija TEK17 [W/(m²·K)]	Atšķirība
Ārsienas	U ≤ 0,23	U ≤ 0,18	Norvēģija par 22% stingrāk
Jumts	U ≤ 0,20	U ≤ 0,13	Norvēģija par 35% stingrāk
Grīda	U ≤ 0,20	U ≤ 0,15	Norvēģija par 25% stingrāk
Logi	U ≤ 1,10	U ≤ 0,80	Norvēģija par 27% stingrāk

Avoti: LBN 002-19, 3. tabula (likumi.lv), TEK17 (Norvēģijas būvnormatīvi)

Ko tas nozīmē praksē

Ēka, kas atbilst Latvijas LBN 002-19 standartam, neatbilstu Norvēģijas prasībāmnevienā elementā. Norvēģijas jumtiem jābūt par 35% labāk siltinātiem, un logiem jābūt trīskāršajiem ar U ≤ 0,80 — kamēr Latvija joprojām pieļauj dubultās stikla paketes ar U ≤ 1,10.

Tipiskam 100 m² mājai šī atšķirība nozīmē aptuveni 15–25% augstākas gada apkures izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar līdzvērtīgu norvēģu māju līdzīgā klimatā.

Plašāka Ziemeļvalstu aina

Somijai un Zviedrijai ir līdzīgas vai pat stingrākas prasības nekā Latvijai, īpaši jumtiem un grīdām. ES nZEB (gandrīz nulles enerģijas ēka) direktīva virza visas dalībvalstis uz kopīgiem mērķiem, bet Ziemeļvalstis parasti ir bijušas priekšā.

Galvenās tendences reģionā:

Jumta siltināšana — Ziemeļvalstis investē visvairāk, jo siltais gaiss ceļas uz augšu un siltuma zudumi caur jumtu ir visvieglāk novēršami
Trīskāršais stiklojums ir standarts Skandināvijā, kamēr Latvijas standarts joprojām pieļauj dubulto stikla paketi
Gaisa necaurlaidības prasības ir daudz stingrākas Norvēģijā un Zviedrijā
Siltuma atgūšanas ventilācijair ierasta Ziemeļvalstu jaunbūvēs, atgūstot 80–90% siltuma no nosūces gaisa

Ko Latvijas ēku īpašnieki var mācīties

Jums nav jāsasniedz Norvēģijas standarti, lai redzētu būtiskus ietaupījumus. Bet salīdzinājums parāda, kur ir visietekmīgākie uzlabojumi:

Jumta siltināšana — lielākā atšķirība starp Latvijas un Ziemeļvalstu standartiem. Siltumizolācijas pievienošana jumtam bieži ir visizmaksu efektīvākais uzlabojums
Logu nomaiņa— pāreja no vecajiem dubultajiem logiem (U ≈ 2,8) uz trīskāršajiem energotaupīgajiem (U ≈ 0,8) var samazināt logu siltuma zudumus par 70%
Sienu siltināšana — ārējās ETICS sistēmas pietuvina vecās paneļu mājas mūsdienu standartiem

Vienas un tās pašas ēkas, atšķirīgi standarti

Interesants fakts: tās pašas padomju laika paneļu mājas (602., 119., 467. sērija) pastāv Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tās tika celtas pēc vienādām specifikācijām 1970.–1980. gados. Šodien katrai valstij ir atšķirīgi siltumtehniskie standarti — bet ēkas un to problēmas ir identiskas.

Tas nozīmē, ka renovācijas risinājumi, kas pierādīti vienā Baltijas valstī, tieši piemērojami pārējām. Un, standartiem turpinot pastiprināties visā ES, jūsu ēkas siltumtehniskā snieguma izpratne kļūst arvien svarīgāka — gan renovācijas plānošanai, gan īpašuma vērtēšanai, gan subsīdiju pieteikumiem.

Pārbaudiet savu ēku

Kā jūsu ēka salīdzinās ar LBN 002-19?

Izvēlieties ēkas tipu un uzziniet, kur uzlabojumi dod vislielāko atšķirību.

Atvērt siltuma zudumu kalkulatoru

Datu avoti: LBN 002-19 — likumi.lv/307966 (verificēts, spēkā kopš 01.01.2020). TEK17 — Norvēģijas būvnormatīvi (verificēts). Somijas un Zviedrijas prasības atsaucoties no REHVA Journal un IEA politikas datubāzes (aptuvenas vērtības, ne no primārajiem normatīvajiem dokumentiem). Šis raksts ir tikai informatīviem nolūkiem.